Savos darbos Rulfo nojauc robežu starp dzīvību un nāvi, dodot balsi mirušajiem un iepludinot pārdabiskos elementus cilvēku dzīvē, lai atklātu noklusētus notikumus un apspiestas atmiņas. Viņa darbu skaistums slēpjas saules izdedzinātās Meksikas dabas ainās un nepateiktajā, kas jāuzmin lasītājam pašam. Literatūrzinātnē sastopams uzskats, ka Rulfo "rakstīja kā fotogrāfs" - paturot asumā svarīgo un atmetot visu lieko.