Šarla Bodlēra “Mākslīgās paradīzes” ir provokatīvs eseju un novērojumu krājums par apreibināšanās kultūru un tās estētiku. Balstoties autora laikabiedru pieredzē un paša vērojumos, teksts pēta hašiša un opija vilinājumu, to radītos redzējumus un pašapmāna mehānismus. Bodlērs analizē, kā reibums deformē uztveri, izceļot gan šķietamo radošo pacēlumu, gan domu sabrukumu un morālās sekas. Viņš pretstata īslaicīgo ekstāzi mākslas un darba disciplīnai, aizstāvot prāta skaidrību kā vienīgo ceļu uz noturīgu skaistumu. Grāmata vienlaikus ir kultūras kritika, psiholoģisks portrets un brīdinājums par ilūzijām, ko rada ķīmiskie “īsceļi”. Latviešu izdevums sniedz klasiskā modernisma priekšteča balsi mūsdienu lasītājam, atklājot 19. gadsimta intelektuālo vidi un tās pretrunas. “Mākslīgās paradīzes” uzrunās literatūras, filozofijas un kultūras vēstures interesentus, piedāvājot skaidru, stilistiski koncentrētu skatījumu uz atkarību estētiku un cilvēka tieksmi aizstāt reālo pieredzi ar mirgojošiem sapņiem.