Dokumentāliste un režisore Dzintra Geka grāmatā “Mātes Sibīrijā” apkopojusi Latvijas sieviešu un māšu dzīvesstāstus, kas skar Staļina režīma deportācijas 1941. un 1949. gadā. Darbs balstās uz ilgstošu pētniecību un filmēto liecību materiālu, atklājot, kā izsūtījumi izpostīja ģimenes, bērnības un mātes–bērna saiknes, un kā izdzīvošana Sibīrijas nometnēs un ciemos kļuva par ikdienu. Grāmata ataino vēstures traģēdiju caur personisku pieredzi: klusēšanas, baiļu un izturības motīvi sasaucas ar tautas kolektīvo atmiņu. Lappuse pēc lappuses veidojas emocionāls eposs par pienākuma un mīlestības spēku ekstremālos apstākļos, atsedzot arī pēctecības sāpes un atmiņu nodošanu nākamajām paaudzēm. “Mātes Sibīrijā” ir vienlaikus dokumentāls liecībuzkrājums un literāra refleksija par genocīda sekām indivīda un sabiedrības dzīvē — grāmata, kas palīdz saprast pagātni un ieraudzīt tās klātbūtni mūsdienās.