Žana Pjēra Davida “Mazā prinča atgriešanās” ir poētiska, sentimenta un filozofisku atziņu piesātināta vēstule Antuānam de Sent-Ekziperī, kas turpina klasiskā stāsta pavedienu. Stāstītājs nonāk uz šķietami neapdzīvotas salas, kas izrādās mazītiņas planētas atspulgs, un tur atkal sastop Mazo princi – kopā ar jēru, tīģeri un neaizsargājamo puķi. Atmiņu ainās atdzīvojas pazīstamie simboli – čūska, kas līdzinās cepurei, un roze, kurai jāstāv sardzē –, taču šoreiz viņu pasaulē valda jauns spēks: Šķīrējs, zaļais cilvēks, kurš lietas un cilvēkus strikti dalot, izstumj visu, kas rada “jucekli” un pārkāpj šķirtās līnijas. Mazais princis paliek uzticīgs savai sirdsbalsij, taču tīra sirds izrādās bezspēcīga pret prātu, kas kalpo aukstam tēraudam un varai. Grāmata ir skumjš, tomēr cerību un uzticības piepildīts apliecinājums Sent-Ekziperī garīgajai klātbūtnei un mīlestības atbildībai pasaulē, kurā robežas mēdz šķist necaurlaidīgas.