Meitene, kas gribēja izglābt grāmatas

Klausa Hāgerupa sirsnīgajā un poētiskajā stāstā “Meitene, kas gribēja izglābt grāmatas” desmitgadīgā Anna atklāj, ka katras grāmatas dzīve beidzas, ja to neviens nelasa. Apņēmības pilna viņa dodas uz bibliotēku un sastopas ar pasauli, kurā stāsti gaida savus lasītājus tāpat kā draugi – ar cerību un trīsām. Mēģinot pasargāt grāmatas no aizmirstības, Anna iemācās uzdot svarīgus jautājumus par to, kas ir vērtība, kas paliek, kad lappuses aizveras, un kā stāsti palīdz saprast sevi un citus. Grāmata ir smalki humorīga, maigi melanholiska un iedvesmojoša – tā runā par lasīšanas burvību, empātiju un iztēli, kas savieno paaudzes. Silta, vienkārša valoda un pārdomas rosinošas ainas padara šo darbu piemērotu bērniem un ģimenēm, savukārt pieaugušajiem tas atgādinās, kāpēc grāmatas ir jāglābj atkal un atkal – ar skaļlasīšanu, sarunām un mīlestību pret stāstiem.