“Meitene no Mežaparka” ir Māras Celles atmiņu grāmata par bērnību, dalītu starp Rīgu un bēgļu nometnēm Vācijā. Autore, dzejnieces Rūtas Skujiņas un žurnālista Jūlija Lāča meita, atmiņās atgriežas pirmajos 12 dzīves gados: sešos, kas pavadīti Mežaparkā, un nākamajos sešos, kas rit svešumā pēc kara. 1941. gadā tēvs tiek apcietināts un izsūtīts, bet 1944. gadā Māra kopā ar māti un māsu dodas bēgļu gaitās. Grāmata, kas beidzas ar izceļošanu uz Ameriku 1950. gada vasarā, ar lietišķu, precīzu skatījumu ielaiž lasītāju ikdienas ainās — mācībās bēgļu skolā, pārvietošanās nemierā, ģimenes solidaritātē un klusā sūrā pieaugšanā. Celles stāstījums ir lakonisks, taču emocionāli ietilpīgs: tajā skan zaudējuma sāpes, drošības meklējumi un piederības izjūtas saglabāšana. Grāmatu saista ar Latvijas kultūrtelpu arī redaktores un mākslinieka ieguldījums, veidojot skaidru, ieinteresētu skatpunktu uz vienas latviešu ģimenes likteni kara un trimdas krustcelēs.