Viktoriāņu Anglijā četrpadsmitgadīgā Feita Sanderlija kopā ar ģimeni steidzīgi pamet Londonu un nonāk nomaļajā Veinas salā. Tēvs – cienīts dabaspētnieks – aiz sevis atstāj baumas un noslēpumus, kas drīz pāraug traģēdijā. Cenšoties atklāt patiesību, Feita uzduras dīvainam augam, ko tēvs glabājis slepenībā: melu kokam. Tas aug no nepatiesībām un par barību saņemtajiem meliem sola augli – atklāsmes, kas var sniegt meitenei pavedienus tēva noslēpumu šķetināšanai. Jo vairāk Feita riskē un manipulē ar apkārtējiem, jo spēcīgāka kļūst gan koka ietekme, gan kaunu, sēru un pieaugšanas sāpju mezgls. Romāns savij gotisku noskaņu ar mistikas, detektīvintrigas un piedzīvojuma līnijām, pētot varas un patiesības cenu sabiedrībā, kur meitenes balsij atvēlēta šaura telpa. “Melu koks” ir stāsts par drosmi ieraudzīt īstenību, kad tā slēpjas aiz pašu radītām ilūzijām, un par izvēlēm, kas nosaka, kādu patiesību mēs gatavi maksāt ar meliem.