Mēra kaps

Enes Mihkelsone romāns “Mēra kaps” ir intensīvs, daudsslāņains darbs par atmiņas nastu un klusuma mantojumu padomju un pēckara laika Igaunijā. Stāsta centrā ir sieviete, kura, dodoties cauri lauku ainavām un aizaugušām takām, mēģina sazīmēt zudušu pagātni — bērnības rēgus, ģimenes noslēpumus un kopienas bailes, kas gadiem slēptas kā kaps bez vārda. Meklējot patiesību par pazudušajiem un apspiestajiem, viņa sastopas ar stindzinošu klusēšanu, vainas ēnu un mīlestības trauslumu. “Mēra kaps” savieno individuālu atmiņu straumi ar tautas vēsturisko pieredzi, valodas poētiskumu ar skarbu reālismu. E. Mihkelsone smalki rāda, kā nepateiktais veido dzīves gaitas, un kā vārdos neizteiktas traumas izlaužas ikdienas detaļās. Romāns ir par to, kā uzdrīkstēties atvērt aizmirstu kapu un atrast sevī spēku skatīties pagātnei acīs, lai beidzot iemantotu mieru.