Semjuela Beketa romāns Mērfijs seko jaunam vīrietim Londonā 20. gadsimta 30. gados, kurš cenšas izsargāt savu iekšējo brīvību no sabiedrības diktētajām prasībām. Mērfijs pretojas darba dzīves spiedienam un attiecību gaidām, meklējot mieru savas apziņas klusumā un askētiskā izolācijā. Viņa ikdiena lavierē starp izdzīvošanai nepieciešamajām saistībām un vēlmi pilnībā atteikties no noteikumiem, kas vienlaikus pievelk un atsvešina apkārtējos. Bekets, asprātīgi un skarbi, izseko varoņa mēģinājumiem atrast patvērumu no haotiskās pasaules – līdz sadursmei ar realitāti, kas pieprasa izvēli un maksu par neatkarību. Mērfijs ir gan grotesks, gan sāpīgi precīzs stāsts par cilvēka prāta robežām, vientulību un vēlmi pēc pašnoteikšanās, izgaismojot konfliktu starp iekšējo brīvību un sociālo pienākumu. Romāna valoda un struktūra iezīmē Beketa ceļu uz modernisma virsotnēm, pārbaudot, cik tālu iespējams aizbēgt no pasaules, nezaudējot sevi.