Kristiānes F. dokumentālais dzīvesstāsts “Mēs, Zoo stacijas bērni” ir skarba un atklāta liecība par pusaudžu ikdienu 20. gadsimta 70. gadu Rietumberlīnē. No pirmās vilkmes ar tabletēm klubos līdz izmisumam pie heroīna adatas un prostitūcijai Zoo stacijas tualetēs – grāmata seko Kristiānes ceļam no šķietami nevainīgām ballītēm līdz atkarības spirālei. Fons ir lielpilsētas anonimitāte un ģimenes sabrukums – vardarbīgs, alkohola plosīts tēvs, mātes bezspēcība, guļamrajonu pelēcība –, kas spiež meklēt piederību uz ielas. Kristiāne tiecas būt “stipra” un pieaugusi, atrod draugus, mūziku un brīvības ilūziju, kas drīz pārvēršas atkarības slazdā ar arvien smagākām sekām. Grāmata kļuvusi par kulta darbu, kas bez romantizēšanas parāda robežas izzušanu starp izvēli un nespēju apstāties, aicinot ielūkoties, kurp ved karstas vēlmes pēc siltuma, mīlestības un pieņemšanas, ja tās satiek skarbu realitāti.