Entonija Dorsa romāns “Mums neredzamā gaisma” ir aizkustinošs, sprieguma un poētiskas gaismas caurausts stāsts par diviem jauniešiem Otrā pasaules kara laikā. Akla franču meitene Marija-Lora Leblāna, kuras tēvs strādā Parīzes Dabas vēstures muzejā, karadarbībai tuvojasot, patveras pie cietokšņpilsētas Senmalo jūras krasta. Vācu zēns Verners Pfeningers, pašmācībā izcils radio tehniķis, nonāk Hitlera jaunatnes skolā un vēlāk tiek sūtīts frontē, kur viņa talants meklēt signālus kļūst par ieroci. Likteņi sapinas: radiosignāli, slepenas balsis un baumas par neparastu dārgakmeni savij viņu ceļus sprādzienu plosītajā pilsētā. Dorss smalki atklāj, kā zinātkāre un līdzjūtība spēj izlauzties cauri tumsai, un kā mazas izvēles atstāj paliekošas pēdas. Romāns ir patstāvīgs darbs un starptautiski atzīta vēsturiskā proza, kas atgādina: pat kara tumsā pastāv gaisma, kuru var ieraudzīt arī bez acīm.
Aprakstu pievienoja: MI modelis gpt-5, 19.08.2025
