Martina Eimisa romāns Nakts vilciens ir tumšs, skarbs detektīvs ar eksistenciālas mīklas tvērienu. Policiste, kas stāstījumu ved pirmajā personā, izmeklē jaunas sievietes nāvi – šķietamu pašnāvību, kas atstāj pārāk daudz sakritību un estētiskas kārtības pēdu. Gatavībā atbalsot klasisko amerikāņu “hard-boiled” tradīciju, Eimiss nojauc žanra robežas: nozieguma fakti un psiholoģiskā vērošana te savijas ar cinisku humoru un asiem novērojumiem par sāpēm, tukšumu un nepieciešamību atrast jēgu tur, kur tās, iespējams, nav. Izmeklēšana ved cauri pilsētas nakts ainavām un lietišķiem ziņojumiem uz jautājumu, kas svarīgāks par vainīgo vārdiem: vai patiesība spēj dziedēt, un vai stāsts, ko uzbūvē policija, nav tikai vēl viena maska. Kompaktais, intensīvais romāns, publicēts Anglijā 1997. gadā un latviski izdots Atēnā 2000. gadā, piedāvā prasmīgi stilizētu spriedzes un filozofiskas skaidrības savienojumu, kas lasītāju iedzen Nemiera un Nakts teritorijā.