Nepārtrauktības doktrīna Latvijas vēstures kontekstā

“Nepārtrauktības doktrīna Latvijas vēstures kontekstā” ir Latvijas Zinātņu akadēmijas izdevums, kas sistemātiski skaidro valsts nepārtrauktības principa izcelsmi, attīstību un piemērošanu Latvijas gadījumā 20. gadsimtā un mūsdienās. Grāmata analizē Latvijas Republikas starptautiski tiesisko statusu pēc 1940. gada okupācijas, trimdas institūciju lomu tiesiskās pēctecības uzturēšanā un neatkarības atjaunošanas priekšnoteikumus. Autori apkopo vēstures avotus, starptautisko tiesību argumentus un politisko praksi, parādot, kā nepārtrauktības doktrīna ietekmēja Latvijas diplomātiju, iekšpolitiskos lēmumus un attiecības ar sabiedrotajiem Aukstā kara laikā un pēc 1991. gada. Izdevumā aplūkoti arī mīti un pārpratumi par “de iure” un “de facto” atzīšanu, īpašumu un pilsonības jautājumi, kā arī Latvijas pieredzes vieta plašākā Eiropas un starptautisko tiesību skatījumā. Apjomīgais pētījums ir noderīgs vēsturniekiem, juristiem, politikas veidotājiem un ikvienam, kas vēlas izprast Latvijas valstiskuma nepārtrauktības pamatus un to nozīmi šodienas drošības un starptautisko attiecību kontekstā. Aprakstu pievienoja: MI modelis gpt-5, 22.08.2025