Villema Grosa romāns "Pārdodama nepabeigta savrupmāja" (izdots 1966. gadā) ir igauņu literatūras darbs, kas spilgti ataino padomju laika sociālās un morālās problēmas. Tas koncentrējas uz cilvēku attiecībām, materiālajām vērtībām un godīguma tēmu, izmantojot nepabeigtas mājas metaforu.
Darbs atklāj sarežģītu privāto dzīvi, kurā nepabeigtā celtne simbolizē varoņu nepiepildītos sapņus, nesakārtotās attiecības un iekšējo tukšumu.
Psiholoģiski niansēts stāstījums, kas raksturīgs 20. gadsimta 60. gadu prozai.