Pasaka par parku, pili un burvju vijoliIlona Jahimoviča

Šī pasaka sākas tur, kur parasti beidzas bērnība: pie vecas mājiņas ar ziliem logu slēģiem un čīkstošiem vārtiņiem. Blakus atrodas skaists parks, kurā jūtama mūzikas elpa pat tad, kad šķiet - visapkārt valda klusums. Šeit baloži piebalso cilvēku dziesmām, rozes prot izturēties saudzīgi, bet atmiņas neizgaist, tikai gaida īsto brīdi. Pasaka ir stāsts par to, kā mūzika kļūst par likteni. Par to, kā var pazaudēt ne tikai vijoli, bet arī dzīvi, bet atrodot melodiju, atrast iespēju atdzimšanai. Šajā grāmatā pagātne un tagadne sarunājas pusbalsī kā vecos namos ar augstiem griestiem. Šeit cīņa ar laiku tiek uzvarēta nevis ar spēku, bet maigumu; ļaunums piekāpjas nevis ieroču priekšā, bet ieskanoties zelta stīgām. Un brīdī, kad šķiet, ka viss ir nodedzis līdz pašiem pamatiem, mūzika piepeši sāk būvēt visu no jauna - akmeni pie akmens, noti pie nots.