Ernesta Birznieka-Upīša “Pastariņa dienasgrāmata” ir sirsnīgs un dzīvs skatījums uz latviešu lauku bērnību, pierakstīts vienkāršā, tiešā valodā kā paša zēna dienasgrāmata. Pastariņš vēro gadalaiku maiņas, saimniecības darbus un skolas gaitas, atklājot rotaļu prieku, pirmās rūpes un izaugsmes brīžus. Mazā cilvēka skatpunkts izgaismo sadzīvi — no lopkopības un talkām līdz svētku paražām — un ļauj sajust kopienas vienotību, stingros tikumus un humora dzirksti ikdienā. Grāmata ne tikai dokumentē lauku dzīves ritmu, bet arī izceļ vērtības: čaklumu, cieņu pret darbu, dabas tuvumu un sirsnīgas attiecības ģimenē. Lasītājs seko Pastariņa ikdienas atklājumiem, kuros blakus piedzīvojuma garam skan arī domas par pienākumu un godaprātu. “Pastariņa dienasgrāmata” ir latviešu literatūras klasika, kas uzrunā gan bērnus, gan pieaugušos ar autentisku atmosfēru, dzīvām ainām un labestīgu humoru, atgādinot par saknēm un to, kā veidojas cilvēks.