Ortrunas Brunhildes Hēlas “Patiesa sāga par kādu baltu tautu, jeb, Senprūšu dzintara istaba” ir daudzslāņains vēsturisks stāstījums par senprūšiem – zudušu baltu tautu pie Dzintara jūras. Autore, balstoties uz hronikām, mītiem un tautas atmiņām, ieved lasītāju dzīvē starp mežiem un upēm, kur līdzās sadzīvei, rituāliem un dabas likumiem atklājas varas gaiteņu intrigas un kaimiņu ekspansijas draudi. Grāmatā caurviju motīvs ir dzintars – gan bagātības un apmaiņas simbols, gan likteņa mērs, kas vieno paaudzes un izceļ tautas gara izturību. Hēla rāda, kā neapdomīga rīcība un alkatība spēj sašķobīt līdzsvaru starp cilvēku un dabu, bet kopienas saliedētība un valodas kopšana kļūst par pretestības pamatu. Šī ir aizrautīga, bet faktos balstīta sāga par identitāti, kas skar arī mūsdienu lasītāju: stāsts par stāvēšanu uz savas zemes un atbildību pret kultūras mantojumu, kur privātie likteņi savijas ar vēstures virzītām izvēlēm.