Monikas Kompaņīkovas romāns Piektā laiva aizved lasītāju uz postkomunistisko Slovākiju, kur divpadsmitgadīgā Jarka cenšas izdzīvot emocionālas pamešanas apstākļos. Māte – nenobriedusi un aizrāvusies ar vieglprātīgu dzīvi – nespēj būt klātesoša, bet Jarkai jāuzņemas rūpes par kašķīgo, pie gultas piekalto vecmāmiņu. Dzīvokļu masīva pelēkajā vakuumā vienīgā patvēruma vieta ir mazais dārziņš, mantojums no vectēva, kuru viņa nav pazinusi. Klaiņojot pa Bratislavas ielām un atgriežoties dārza klusumā, Jarka meklē piederību, siltumu un drošību pasaulē, kas bērniem atstāj maz cerību. Romāns jūtīgi un bez patosa atsedz vientulības, atbildības un pieaugšanas cenu, ielūkojoties bērna skatienā uz pieaugušo nolaidību un sabiedrības vienaldzību. Piektā laiva ir skarbs, bet cerību nesošs stāsts par drosmi izveidot pašai savu salu dzīves straumēs. Grāmata saņēmusi augstu atzinību Slovākijā un tulkota daudzās valodās.
Aprakstu pievienoja: MI modelis gpt-5, 30.08.2025