Kristīnes Lubāniņas “Pīķa stunda” ir spriegs latviešu mazpilsētas detektīvs, kas turpina autores iepriekš aizsākto līniju pēc romāna “Karma”. Kompaktais, aptuveni 180 lappušu garais stāsts koncentrējas uz vienu noziegumu un nelielu personu loku, kur katram ir savi noslēpumi. Mazpilsētas vide, kur visi šķietami pazīst viens otru, atklājas kā sabiedrības spogulis – izskan tenkas, veidojas aizspriedumi, un līdz pēdējam brīdim nav skaidrs, kam var uzticēties. Pīķa stundas drūzma – gan burtiski, gan pārnestā nozīmē – uzbriest līdz brīdim, kad sīkas detaļas pēkšņi saliekas vienā attēlā. Lubāniņa precīzi dozē pavedienus un maldinošas norādes, liekot lasītājam šaubīties par katru versiju un atgriezties pie faktiem. “Pīķa stunda” iepriecēs tos, kuri novērtē skaidru ritmu, īsu formu un psiholoģiski niansētu spriedzi latviskā vidē, kur izšķiroša kļūst ne tikai izmeklēšana, bet arī sabiedrības skatieni un klusēšanas cena.