Magdalēnas Tulli “Polonēze sarkanā” ir daudzslāņains romāns par trūkuma izjūtu, kas pēta, kā cilvēku alkas un bailes pārvēršas par dzinuli, kas dzen sabiedrību no viena kraujas malas uz nākamo. Trīs daļās uzbūvētā grāmata rāda, kā vieni dodas karā, lai aizpildītu iekšējo tukšumu, citi krāj mantu un naudu, bet vēl citi grimst iracionālā bezdibenī, cerot apslāpēt sāpes. Autore, izmantojot spēcīgu metaforiku un precīzu valodas ritmu, izgaismo vispārcilvēcisku mehānismu: piepildījums vienmēr izslīd no rokām, aiz sevis atstājot jaunu deficītu. Romāns nominēts Polijas prestižajai literārajai balvai NIKE (1999), un latviski tas iznāk Silvijas Brices tulkojumā. “Polonēze sarkanā” nav tradicionāls sižeta stāstījums, bet drīzāk spoguļvirsma, kur atspoguļojas kara, īpašumkāres un ārprāta cikli, savijoties par intensīvu, poētisku alegoriju par Eiropas 20. gadsimta pieredzi un cilvēka ievainojamību, kas nemitīgi meklē jēgu pasaulē, kurai vienmēr “kaut kā” trūkst.