Vladimira Sorokina romāns Putenis (latviski izdots J.L.V., 2014) aizved lasītāju uz tuvas nākotnes Krieviju sniega un vardarbības varā. Valsti pārvalda autoritārs režīms ar pareizticīgo kultu un stingru kontroli, bet dziļākos laukos valda bads, aukstums un bailes. Caur epizodisku sižetu un vairāku varoņu skatpunktiem atklājas sabiedrība, kurā rituāli un militāra disciplīna aizstāj cilvēcību, bet ikdienu perforē absurds un nežēlība. Sorokins kombinē antiutopiju ar grotesku un sirreālu tēlu valodu: no bezgalīgiem ziemas ceļiem un drūmiem miestiņiem līdz baisiem kolektīviem rituāliem, kas pakļauj ķermeni un prātu. Putenis ir asa alegorija par varu, ticību un manipulāciju, kas vienlaikus šokē un hipnotizē ar vizuāliem, kinokadrīgiem skatiem un precīzu ritmu. Grāmata provocē jautājumu: cik tālu sabiedrība ir gatava doties, upurējot brīvību “kārtības” vārdā?
Aprakstu pievienoja: MI modelis gpt-5, 27.05.2026