Dajenai Seterfīldai raksturīgajā noskaņu prozā “Reiz uz upes” atveras noslēpumaina ziemas nakts Temzas krastā Viktorijas laikmeta Anglijā. Krodziņā pie upes stāstnieki un klausītāji apklust, kad durvis iepleš vīrs – ievainots fotogrāfs – ar bez dzīvības pazīmēm atrastu meitenīti rokās. Nākamajā rītā bērns negaidīti atgūst elpu, un visā apkaimē sāk vērpties stāsti: kam viņa pieder? Viņa varētu būt pazudusī mantiniece, kāda sērojoša tēva meita vai cita bērna vietā pazudusī dvēsele. Vairāku ģimeņu likteņi savijas ar upes teiksmaino plūdumu, kur brīnums robežojas ar skaidru saprātu. Seterfīlda meistarīgi savieno noslēpuma, folkloras un romantikas pavedienus, atklājot stāstu spēku un identitātes trauslumu. Šis plašvērienīgais romāns ievelk kā straume – ar bagātīgu tēlu galeriju, gaismas un tumsas motīviem un siltu cilvēcības elpu, kas līdz pēdējai lappusei liek jautāt, kas ir patiesība un ko stāsti spēj atgriezt pasaulei.