Sagūstīta tevīSilvija Deja

Gideons mani sauc par savu eņģeli, bet viņš ir manas dzīves brīnums. Lieliskais, daudz cietušais cīnītājs ir apņēmības pilns uzveikt manus dēmonus, tomēr atsakās ieskatīties acīs pats savējiem. Dotajiem solījumiem mūs abus bija jāsaista ciešāk, nekā to spēj asinis un miesa, bet tie gluži pretēji uzplēsa senas brūces, atsedza ciešanas un nedrošību un no ēnainām slēptuvēm izvilināja ļaunākos ienaidniekus. Es jutu, kā Gideons izslīd no manām skavām. Piepildījās visstiprākās bailes – mana mīlestība tika pārbaudīta tā, ka es vairs nebiju pārliecināta, vai pietiks spēka izturēt. Pār mūsu dzīves gaišāko posmu sāka plesties viņa pagātnes tumsa; tā apdraudēja visu, ko ar tādām pūlēm bijām sasnieguši. Mums pavērās baisa izvēle – ierastā drošība, ko sniedz mūsu līdzšinējā neatkarīgā dzīve, vai cīņa par kopīgu nākotni, kura piepeši šķita vien neiespējams un bezcerīgs sapnis… Aprakstu pievienoja: kopienasbiblioteka, 29.10.2025