Ilgara Aluta grāmata Sāpe mūža garumā ir dokumentāli balstīts stāstījums par padomju represiju ciešo mezglu Latvijas likteņstāstā. Autors, izmantojot atmiņas, liecības un dokumentus, izgaismo izsūtīšanu, ieslodzījumu, piespiedu darbu un atgriešanās smagumu, kas iezīmēja veselas paaudzes dzīvi. Lasītājs seko cilvēkiem, kuru jaunību salauž deportācijas, ģimeņu šķiršana un izdzīvošanas skola necilvēcīgos apstākļos, bet arī atrod iekšēju spēku, lai saglabātu pašcieņu, valodu un piederību. Grāmata rāda, kā “sāpe” nepazūd līdz ar politiskām pārvērtībām — tā turpina skanēt klusās traumās, atmiņās un ikdienas pieradumos, kas nodoti bērniem un mazbērniem. Sāpe mūža garumā ir vienlaikus piemiņas grāmata un vēsturiska liecība, kas palīdz saprast genocīda ēnas Latvijā 20. gadsimtā un to, kā individuālas dzīves pavedieni savijas ar tautas vēsturi.