Šveiciešu rakstnieka Maksa Friša romāns “Saukšu sevi par Gantenbeinu” ir identitātes un stāstījuma spēles meistardarbs. Pēc smagas autoavārijas vīrietis izvēlas sev jaunu tēlu — Gantenbeinu — un, it kā uzliekot neredzamas “brilles”, konstruē vairākas savas dzīves versijas. Viņš mēģina saprast, kas ir “patiesība”, ja katra dzīves aina var tikt izstāstīta citādi: reiz viņš ir akls, citkārt – tikai izliekas; attiecības ar sievietēm parādās pretrunīgos gaismējumos; vainas un atbildības jautājumi savijas ar spēju vai nespēju mīlēt. Romāns sastāv no fragmentiem, anekdotiem un variācijām, kas pakāpeniski atsedz varoņa iekšējo portretu un lauž lineāru sižetu. Frišs provokatīvi aicina lasītāju būt līdzautoram: izvēlēties, kuri fakti ir derīgi, kas ir maska un kas – kodols. Tas ir ironisks, intelektuāli izaicinošs stāsts par cilvēka brīvību izgudrot sevi no jauna un samierināties ar to, ka stāsti mūs veido tikpat ļoti kā dzīve pati.