Simona Vīzentāla “Saulespuķe” ir satriecošs memuārs par grēku, piedošanu un morālo izvēli kara laikā. Jauns ebreju kareivis Austrumu frontes tuvumā tiek izsaukts pie smagi ievainota SS vīra, kurš, tuvojoties nāvei, vēlas atzīties pastrādātajos noziegumos pret ebrejiem un lūdz piedošanu. Vīzentāls, stāvot starp zvērību liecībām un sava kopienas ciešanu atmiņām, klusē. Šī satikšanās kļūst par centrālo asi, ap kuru autors vēlāk uzrunā domātājus, teologus un sabiedriskos līderus, vaicājot: vai ir iespējams piedot citu vietā, un kas vispār ir piedošana neattaisnojama ļaunuma priekšā? Grāmata apvieno personisko stāstu ar plašu morālo diskusiju, kurā skan dažādas balsis un argumenti. “Saulespuķe” ir gan liecība par Holokausta realitāti, gan aicinājums lasītājam pašam atbildēt uz jautājumu, kur beidzas taisnīgums un sākas līdzcietība.