Vienudien braucām tur, kur Slostovka un Gņiloj ručej. Pa vēl šaurākiem ceļiem, garām vecticibnieku kapsētai pakalna galā, kur soliņi balti un apziedējušas zeltaslotas visapkārt. Turpat līdzās baznīca, skaista kā konfekte. Tur dzima šis stāsts. Par velniem. Bet varbūt par cilvēkiem.
Aprakstu pievienoja: kopienasbiblioteka, 03.06.2026