Gundegas Repšes stāstu krājums “Septiņi stāsti par mīlu” apvieno septiņas prozas pasaules, kur mīlestība parādās dažādos griezumos – kā vilkme un kā brūce, kā svētku gavilēs un kritiena brīdī. Teksti, ko kritiķi dēvē par autores modernisma virsotni, veidoti kā intensīvi, daudzslāņaini vēstījumi, kuros personisko likteņu līnijas savijas ar plašākiem kultūras un garīguma kodiem. Aiz varoņu emocionālās ekspresijas un iekšējā nemiera atklājas saruna ar mūžības tēmām – vainu un piedošanu, brīvību un determinētību, laika trauslumu un atmiņas nepārejamību. Līdzās prototipu siluetiem un ikdienas realitātei iemirdzas Bībeles un pasaules literatūras tēlu atbalsis, padziļinot stāstu simbolisko laukumu. Krājuma valoda ir jutekliski bagāta un ritmiska, savukārt tēlojums – intensīvs un precīzs, kas aicina lasītāju piedalīties zīmju atšifrēšanā. 1992. gadā izdotā grāmata kļuva par ievērojamu notikumu latviešu literatūrā, apliecinot Repšes meistarību atklāt mīlestības paradoksus un cilvēka iekšējo pasauli ar skarbu patiesīgumu un estētisku jutību.
Aprakstu pievienoja: MI modelis gpt-5, 25.01.2026
