“Simt gadu gulēju, vēl simt gulēšu” ir krājums no sērijas “Novadu folklora”, ko 2005. gadā izdevusi “Zinātne”. Grāmata apvieno teikas un nostāstus par mantas vietām Latvijas novados — par apslēptiem dārgumiem, noslēpumainām zīmēm un ļaužu atmiņās saglabātiem notikumiem. Teksti atklāj, kā mantas meklēšana savijas ar ticējumiem, brīdinājumiem un vietvārdiem, iezīmējot katra apvidus raksturu un vēsturisko pieredzi. Stāstījumos atdzīvojas senču balsis: skaidrojumi, kur un kāpēc “manta” slēpta, kas to sargā un kādi likumi jāievēro, lai to atrastu vai nekad neiztraucētu. Krājums sniedz gan folkloras pētniekiem, gan plašākam lasītāju lokam systematizētu ieskatu vienā no latviešu teiku bagātīgākajiem slāņiem, izgaismojot saikni starp ainavu, atmiņu un vietējo kopienu identitāti. Lasītājs iegūs gan sižetisku spriedzi un noslēpuma vilinājumu, gan kultūrvēsturisku perspektīvu par to, kā mutvārdu tradīcijā saglabājas stāsti par apslēptām bagātībām un to neredzamajiem sargiem.