Mirdzas Lībietes Sirds atmin vismazāko ir sirsnīgs atmiņu un vērojumu krājums, kurā autore ar smalku uztveri iemūžina cilvēkus, notikumus un vietas, kas veidojušas viņas dzīves ainavu. Izdevumā, ko 2006. gadā laidis klajā apgāds Garā pupa, Lībiete pievēršas šķietami ikdienišķajam — bērnības gleznām, ģimenes stāstiem, tikšanās mirkļiem un laikmeta zīmēm —, atklājot, kā sīkas detaļas nogulsnējas atmiņā un kļūst par personiskas un kopīgas pieredzes kodolu. Grāmata lasītāju aicina nesteigties: vērot dabas ritumus, sadzirdēt klusos dialogus un atpazīt sevi citu dzīvesstāstos. Te mijas liriska intonācija ar dokumentālu skaidrību, un vēstījums, balstīts precīzās novērojumos, raisa atpazīšanas prieku un klusu saviļņojumu. Sirds atmin vismazāko ir cieņpilns apliecinājums atmiņas spēkam — kā no niecīgām šķautnēm izaug stāsts par piederību, zaudējumu un gaismu, kas paliek, kad lielie notikumi jau rimti.