Sirds ir ļaunprātīgi lokana pret visu

Dž. T. LīRoja romāns “Sirds ir ļaunprātīgi lokana pret visu” ir raupjš un saviļņojošs stāsts par zēnu Jeremiju, kuru pieaugušo egoisms un reliģiskā apsēstība mētā kā bumbiņu. Piedzimis četrpadsmitgadīgai Sārai, vēlāk atņemts un nodots audžuvecākiem, viņš atkal un atkal tiek izrauts no ierastā: pie dzertuves un tablešu nomocītās mātes, pie fanātiski kristīgajiem vecvecākiem, kuri par glābšanu sauc paklausību un bailes. Kad Sāra, nu jau paranoiska un nežēlīgi ievainota, pieprasīs dēlu atpakaļ, Jeremijs nonāks starp divām vardarbības sejām — miesisku un garīgu — un mēģinās izdzirdēt pats savu balsi zem svešiem baušļiem un solījumiem. LīRojs rada hipnotisku ceļojumu pa Amerikas pabērnu teritorijām, kur mīlestība tiek jaukta ar varu, bet ticība — ar sodu. “Sirds ir ļaunprātīgi lokana pret visu” skarbi un līdz kaulam godīgi atsedz bērna izdzīvošanas instinktu, jautājot: kas īsti ir ģimene, ja sirds māca pretējo?