Grāmata ir īsprozas/stāstu krājums, kurā autore ataino jauniešu savstarpējās attiecības, psiholoģiju un pieaugšanas izaicinājumus.
Stāstu centrā ir jauniešu pieaugšana, identitātes meklējumi un sarežģītā pašapliecināšanās pilsētas vidē (galvenokārt Rīgā). Autore prasmīgi tver 80. gadu nogales jaunās paaudzes noskaņojumu — skepticismu, alkas pēc neatkarības un iekšējo apjukumu.
Grāmata detalizēti un bez ilūzijām analizē pirmo mīlestību, vilšanos, vientulību un jauniešu savstarpējo komunikāciju. Stāstu varoņi bieži vien ir emocionāli nepieredzējuši, bet vienlaikus mēdz slēpties aiz cinisma vai pašapzinīgām maskām (kā tēls Ādolfs titulstāstā).
Šis krājums, kuru savulaik atzinīgi recenzēja pat rakstniecības vecmeistare Regīna Ezera, ir kļuvis par nozīmīgu sava laika liecību. Tas parāda paaudžu maiņu un jauna, drosmīga sieviešu rokraksta ienākšanu latviešu prozā.
Aprakstu pievienoja: annele18, 16.08.2026