Jāņa Vēvera romāns “Spoguļu vīns” ir savdabīga deviņdesmito gadu latviešu prozas liecība — autora paša apakšvirsrakstā dēvēta par “likumsakarību rotaļu četrās daļās”. Grāmatas centrā ir K., lasītājiem no Vēvera īsprozas pazīstamais rakstnieks Kaugems: sākumā jauns, vēlāk jau vairāk pieredzējis cilvēks, kura dzīve, rakstīšana un laikmeta nospiedumi savijas daudzslāņainā vēstījumā. Romāna daļas ir relatīvi patstāvīgas, atšķirīgas pēc intonācijas un stilistikas, tomēr tās vieno jautājums par to, kā cilvēks atspoguļo pasauli un kāpēc pasaule ne vienmēr atspoguļo viņu pašu. Pirmās daļas darbība norisinās astoņdesmito gadu sākuma Maskavā, kur personiskais un literārais skatījums sastopas ar padomju laika realitāti. “Spoguļu vīns” nav lineārs sadzīves romāns, bet drīzāk ironiska, intelektuāla un formā brīva proza par rakstnieku, tekstu, atmiņu un laikmeta mehānismiem.