Gija de Mopasāna romāns “Stipra kā nāve” ir smalks psiholoģisks vēstījums par kaislību, novecošanu un laika nežēlīgo varu pār cilvēka jūtām. Darbība risinās 19. gadsimta beigu Parīzē, kur pazīstamais mākslinieks Olivjē Bertēns gadiem ilgi dzīvo augstākās sabiedrības lokā un glabā ciešu, sarežģītu pieķeršanos savai kādreizējai mīļotajai. Viņa šķietami līdzsvaroto pasauli satricina sievietes meitas atgriešanās: jaunā meitene pārsteidzoši atgādina māti jaunībā, un šī līdzība pamodina Bertēnā ne tikai atmiņas, bet arī bīstamu, arvien mokošāku apsēstību. Mopasāns ar sev raksturīgo precizitāti rāda cilvēku, kurš sastopas nevis ar ārēju pretinieku, bet ar paša sirdi, bailēm un ilūzijām. “Stipra kā nāve” nav vienkāršs mīlas romāns — tā ir klusināta, eleganta un skarba drāma par skaistuma zūdamību, greizsirdību, pašapmānu un to brīdi, kad pagātne sāk valdīt pār tagadni.