Svantes dziesmas

Bennija Andersena “Svantes dziesmas” latviešu lasītājam atklājas Knuta Skujenieka atdzejā un Pētera Jankava tulkojumā – kā asprātīgu, melanholisku un dzīvesgudru dzejoļu cikls par Svanti, kurš ar ironiju un maigumu raugās uz ikdienas brīnumiem. Šīs dziesmas svārstās starp dzīru vieglumu un klusām šaubām, starp pavasara dzirksti un pēdējās dziesmas rimtumu; tās ielūkojas paradīzes sapņos, supermārketa realitātē un laimīgas dienas trauslumā. Andersena valoda ir gan rotaļīga, gan eleganta, bet Skujenieka atdzejojums notver oriģināla ritmu un humoru, ļaujot skaņai un domai skanēt latviski. Grāmata kļūst par dzirkstošu, bet sāpīgi patiesu dzīves inventarizāciju – ar melodiju, kas pielīp, un vērojumu, kas domā paliek ilgi pēc lasījuma. Izdevums ir kodolīgs, bet daudzbalsīgs – katra dziesma ir atsevišķs stāsts par prieku, vientulību, mīlestību un ikdienas rituāliem, kas kopā veido Svantes pasauli.