Ulda Gravas grāmata “Tālumā, bet ne svešumā” ir atklāts atmiņu stāsts par latviešu trimdas pieredzi un tās ieguldījumu Trešajā atmodā. Autors, dzīvodams ASV, rāda, kā diaspora uzturēja latvisko pašapziņu, palīdzēja veidot saiknes ar demokrātisku sabiedrību un sniedza garīgu, intelektuālu, politisku un materiālu atbalstu brīvības centieniem. Grava ieved lasītāju arī 1991. gada janvāra barikāžu laika noskaņā, atklājot, kā viņa mājvieta Ņujorkā kļuva par atbalsta punktu Latvijas pārstāvjiem un aktīvistiem. “Tālumā, bet ne svešumā” vienlaikus ir personisks dzīvesstāsts un plašāks laikmeta dokuments par tiltiem starp okupēto Latviju un tās cilvēkiem ārpus dzimtenes. Apgāda “Jumava” izdevumā autors apcer piederību, pienākumu un saliedētību, atgādinot, ka brīvības atgūšanā būtiska bija tieši kopības izjūta un neatlaidīgs darbs gan mājās, gan svešumā. Grāmata uzrunās lasītājus, kuri meklē autentisku skatu uz Latvijas neseno vēsturi un diasporas lomu tajā.