Ainas Zemdegas grāmata Toreiz Lubes dzirnavās ir jutekliska atgriešanās bērnībā, kur atmiņas par Lubes dzirnavu sētu un tās cilvēkiem izvēršas kā “sapnis par īstenību”. Autore, vēlāk trimdas rakstniece, caur mazās meitenes skatienu iemūžina pirmskara Latvijas lauku ritmu, gadalaiku maiņas, darbus un sadzīvi, valodas skanējumu un ģimenes tuvumu. Šī ir emigrantes bērnības hronika, kurā nostalģija savijas ar skaidru realitātes izjūtu: kas reiz bija, to var satvert, aizverot acis un ieklausoties detaļās. Zemdega izvairās no izpušķojuma; viņa liek runāt vietai, priekšmetiem un klusuma pauzēm, kas atgādina par zaudētu māju un piederības sajūtu. Toreiz Lubes dzirnavās nav lineārs sižets, bet tematisku atmiņu virkne – nemanāmi aizved no bērna dienu brīnuma līdz pieaugušā apziņai par aiziešanu un atmiņas glābjošo spēku. Siltas, precīzas ainas padara šo grāmatu par nozīmīgu latviešu trimdas literatūras liecību.