Emmi Iterantas romāns “Ūdens atmiņa” ievelk nākotnes pasaulē, kur klimata pārmaiņu dēļ jūras līmenis cēlies, kartes pārzīmētas un dzeramais ūdens kļuvis par visstingrāk kontrolēto resursu. Skandināvijas savienības nomalē, teritorijā, kas reiz bija Somija, valsts vara — ar Ķīnas ietekmes klātbūtni — uzrauga pārvietošanos, informāciju un ikdienas ūdens devas. Jaunā tējas meistara mācekle Noria kopā ar draudzeni Sanju izaug sabiedrībā, kur senas tradīcijas un izdzīvošanas noteikumi savijas, bet pagātnes noslēpums — leģendas par slepeniem saldūdens avotiem — apdraud gan viņu ģimeni, gan kopienu. Viss šajā stāstā riņķo ap ūdeni: ceremonijas, atmiņas, ekoloģiska katastrofa un izvēles, kas nosaka varoņu likteni. Lirisks, mierpilns, tomēr spriegts romāns bez tipiska dumpīguma vai romantiskas līnijas, kas jautā, ko nozīmē godaprāts un atbildība pasaulē, kur ūdens ir vara un atmiņa vienlaikus.