Raimonda Cerūža monogrāfija “Vācu faktors Latvijā (1918–1939) politiskie un starpnacionālie aspekti” analītiski pēta vācbaltiešu un Vācijas ietekmi Latvijas valsts veidošanās un nostiprināšanās posmā starpkaru periodā. Autors, balstoties arhīvu materiālos, preses avotos un iepriekšējiem pētījumiem, skaidro vācu elites, saimniecisko aprindu un sabiedrisko organizāciju lomu jaunās republikas politikā, iekšējās un ārējās attiecībās, kā arī minoritāšu politikā. Grāmatā aplūkotas zemes reformas sekas vācbaltiešu sabiedrībai, pilsonības un autonomijas jautājumi, kultūras telpas pārveide, kā arī Vācijas ārpolitikas signāli un to uztvere Rīgā. Cerūzis izseko spriegumiem un sadarbības epizodēm starp latviešu politisko vairākumu un vācbaltiešu kopienu, vērtējot, kā starpnacionālās attiecības ietekmēja demokrātijas attīstību un autoritārisma nostiprināšanos 30. gados. Pētījums piedāvā līdzsvarotu, avotos pamatotu skatījumu uz sarežģītu mijiedarbību, kas noteica Latvijas politisko dinamiku līdz pat 1939. gadam, un ir būtiska lasāmviela vēsturniekiem, studentiem un ikvienam, kas interesējas par Baltijas reģiona vēsturi.