Valodu jauda: no ģimenes līdz sabiedrībai. Latvijas cilvēki, identitātes, valodasSanita Martena

Valoda nav tikai komunikācijas līdzeklis, tā ir cieši saistīta ar identitāti, piederības sajūtu, procesiem sabiedrībā, tā caurvij mūsu visu dzīves, saista indivīdus, ģimenes, sabiedrību. Līdz ar globalizāciju ir palielinājies bilingvālo un multilingvālo ģimeņu skaits, un valodu politika katrā ģimenē atšķiras. Tā ietver lēmumus par ikdienas saziņas valodu, bērnu izglītību un to, kuras valodas nodot nākamajām paaudzēm. Latvija vēsturiski nekad nav bijusi monoetniska vai monolingvāla valsts, un šī daudzvalodība saglabājas arī mūsdienās, lai gan etniskais sastāvs laika gaitā ir mainījies. Latvijā ir daudzvalodīga sabiedrība, kur līdzās latviešu valodai dzīvo latgaliešu, krievu un citas mazākumtautību valodas. Jautājumi par valodu nereti kļūst par emocionālu tēmu, kas ietekmē gan personīgos, gan politiskos lēmumus. Tāpēc ļoti nepieciešama cieņpilna diskusija, kas palīdzētu veidot saliedētu sabiedrību, kurā katra valoda un kultūra tiek novērtēta, vienlaikus saglabājot valsts valodu - latviešu valodu - kā vienojošo starp dažādām kopienām.