Mārtiņa Deruma grāmata Vasaras raibumi (1992) ir atmiņu krājums par Latvijā pavadīto laiku, kurā autors ar dzīvu skatienu iezīmē kultūras un sabiedrisko norisu fonu. Tekstos atklājas personīgi piedzīvojumi un tikšanās ar latviešu kultūras darbiniekiem, kuru portreti un raksturi izcelti ar niansētu detaļu izjūtu. Vasaras raibumi sakārto atmiņu ainas kā mozaīku: ikdienas epizodes, laikmeta pārmaiņas un radošās vides noskaņas savijas vienotā stāstā par cilvēkiem un idejām, kas veidojušas Latvijas kultūras telpu. Derums raksta lakoniski, bet precīzi, apvienojot sirsnību ar novērošanas asumu un dokumentālu uzticamību. Grāmata Vasaras raibumi ir gan personisks ceļojums atmiņās, gan laikmeta liecība, kas palīdz izprast radošo sabiedrību un tās iekšējās pretrunas. Lasītājs gūst sajūtu par dzīves ritējumu un vērtībām, kas saglabājas pārmaiņu laikos, bet autores balss paliek mierīga, godīga un iedarbīga, aicinot ielūkoties kultūras ainavas aizkulisēs.