VāvereSandra Vensko

Sandra Vensko garstāstā “Vāvere — stāsts par manu tēvu” 15 gadus vecais Mārtiņš mēģina noturēt līdzsvaru dzīvē, kas pēkšņi sāk griezties kā vāveres ritenis. Viņa ikdienā drūzmējas rūpes un pārmetumi: attiecības ar jaunāko brāli, pēdējais pieclatnieks kabatā, satikšanās ar policistiem, vakariņu smarža un skolotājas prasības, biedri Evita un Ivo, un pat sabrauktā vāvere, kas kļūst par sāpīgu simbolu. Visvairāk Mārtiņu moka tēva tēls — klātesošs un reizē nepietiekams, tēvs, ar kuru attiecības jāveido no jauna. Zēns izvēlas nerunāt daudz, bet rakstīt: dienasgrāmatu, vēstules draugiem, dzejoļus — tekstus, kuros izskan dusmas, maigums un bailes pieaugt. Vensko smalki un bez didaktikas tver pusaudžu domāšanas tempu, rādot, kā jaunietis ar valodas un domas palīdzību sakārto iekšējo haosu. “Vāvere” ir godalgots jauniešu darbs, kas atklāj tēva un dēla saiknes trauslumu, atbildības nastu un pirmo patstāvību, kad neviens tavā vietā lēmumus nepieņems. Lasītājiem, kas meklē īstu, atklātu un psiholoģiski precīzu pusaudža balsi mūsdienu vidē. Aprakstu pievienoja: MI modelis gpt-5, 15.08.2025