Stāsts ir par norvēģu meiteni Magdu un viņas izdomāto būtni — Vāverlauvu. Sākotnēji Vāverlauva rodas kā Magdas "ļaunprātīgas fantāzijas" auglis (viņa to izmanto, lai attaisnotu savu rīcību vai biedētu citus), taču stāsta gaitā tēls pārtop par mīļu un poētisku draugu.
Grāmata vēsta par draudzību starp divām atšķirīgām meitenēm — Magdu un Jūliju. Tajā skartas tādas tēmas kā saprašanās, pieaugšana un iekšējā pasaule.
Vāverlauva ir dīvains radījums, kurš var spļaut dzirksteles, grauzt caurumus klintī, bet kuram nekādā gadījumā nedrīkst dot košļājamo gumiju.