Arno Jundzes romānā “Vienīgais liecinieks” centrā ir televīzijas raidījuma vadītājs Jānis, draugu lokā saukts par Džo – veiksmīgs, pašpārliecināts un izlutināts četrdesmitgadnieks ar populāru šovu, laulību un paralēlām attiecībām, ietekmīgiem kontaktiem un statusa simboliem. Vienas dienas laikā viņa rūpīgi būvētais komforts sabrūk: pazūd darbs, izjūk ģimene, pat automašīna vairs nav pie rokas. Pēc skaļiem atvadu žestiem Džo pamet Rīgu un dodas uz Viļņu, kur no drauga īrētā dzīvokļa mēģina pārstartēt dzīvi un pierakstīt notikušo. Ironijas caurstrāvots trilleris apvieno kriminālinijas spriedzi ar asu sociālo vērojumu par mūsdienu veiksmes fasādi, maskulīnām ambīcijām un pašapmānu. Kad apstākļu ķēde savijas pārāk cieši, Džo nākas saskarties ar sekām, kurās viņš pats nav bez vainas. Jundze rada dinamisku, asprātīgu un vienlaikus skarbu stāstu par kritienu no piedestāla un to, vai iespējams kļūt par liecinieku savai dzīvei, nevis tās upuri.