Vilkumuižas jaunkundzesJaroslavs Ivaškevičs

Jaroslava Ivaškeviča “Vilkumuižas jaunkundzes. Dzeja” apvieno poētisko garstāstu un dzejas izlasi Ingmāras Balodes jaunā tulkojumā. Grāmatas centrā ir 1932. gadā Sirakūzās rakstītais garstāsts “Vilkumuižas jaunkundzes” – smalki intonēts atgriešanās ceļojums, kurā stāstītājs, izkāpis no vilciena, dodas pa savas jaunības vasaru ainavām Polijā. Atmiņu un tagadnes slāņi saplūst: lauku muižas vilinājums, aizgājušas pasaules noskaņas un neatrisinātas izvēles izspēlējas kā iekšējs ceļš pie sevis paša. Šo verandas gaismas un zaudētās vasaras sajūtu līdzsvaro dzejas daļa, kur “Vecā dzejnieka” skats un konkrētu vietu, cilvēku un suņu vārdu pavērieni ieķeras pieredzes tekstūrā. Balodes ievads atgādina, ka klasiķu teksti pelna jaunas interpretācijas – te garstāsts, reiz latviski izdots, atgriežas ar svaigu elpu un ritmu. “Vilkumuižas jaunkundzes. Dzeja” ir grāmata par atmiņas telpu, izvēļu smalkumu un to, cik dažādos veidos iespējams nostaigāt vienu dzīvi. Aprakstu pievienoja: MI modelis gpt-5, 29.08.2025