Frēdrika Bakmana romāns “Vīrs, vārdā Ūve” ir sirsnīgs un ironisks stāsts par īgņu, kurš pie kopienas durvīm stāv ar noteikumu sarakstu un stingru taisnīguma sajūtu. Zviedrijas mazpilsētā Ūve dzīvo pēc kārtības, un viss, kas novirzās no viņa sistēmas, šķiet personisks apdraudējums. Tomēr līdzās viņa skarbajai ārienei slēpjas zaudējumu ēna un klusas ilgas pēc jēgas. Kad blakus ievācas dzīvespriecīga ģimene un negaidīti atgadījumi sašūpo ikdienu, Ūve negribot kļūst par cilvēku, uz kuru citi paļaujas. Sastopoties ar birokrātijas absurdiem, kaimiņu ķibelēm un suņa uzticību, viņš atklāj, ka sabiedrība – ar visām tās nepilnībām – var būt glābiņš. Smalks humors savijas ar aizkustinošiem brīžiem, atklājot, kā nejaušas draudzības un nelieli labie darbi spēj pārrakstīt dzīvi. Romāns par to, kā atvērt sirdi, kad viss šķiet pazaudēts.