Sanitas Strautnieces romānā “Vējainie” Sofija Lūse sāk darbu jaunā birojā, kur negaidīti par priekšnieku izrādās Hugo Svensons — vīrietis, ar kuru viņa iepazinās draudzenes Jāņu svinībās un pret kuru klusībā jūt simpātijas. Liktenīga sakritība abus saved arī vienā pagalmā: vasarai viņi noīrē mitekļus pie vienas un tās pašas saimnieces. Sofija ir gudra, apņēmīga un profesionāla, taču jūtu vējš sajauc līdzsvaru — darba etiķete, neloģiski sīkumi un nerakstītie noteikumi kļūst par izaicinājumu, kas atklāj viņas ievainojamību un spēju pasmieties par sevi. Starp kolēģu skatieniem, pagalma ikdienas trokšņiem un vasaras vieglumu veidojas smalks tuvības ritms: pārpratumi un mazās pieklājības kļūst par pārbaudījumiem, kas māca drosmi runāt atklāti. “Vējainie” ir sirsnīgs, vasarīgs vakara romāns par simpātijām, robežām un izvēli — kad prāts cenšas valdīt pār jūtām, bet dzīve, kā allaž, iepūš citā virzienā.