Stāsta centrā ir vecā kaluma zemnieks (tēvs), kuram lauku sēta un zeme ir svēts mantojums un dzīves jēga. Viņam pretstata jauno dēlu, kurš lauku darbā saredz tikai smagu verdzību un tiecas pēc pilsētas dzīves modernuma un vieglākiem labumiem. Dēls pamet tēva mājas, taču pilsētas skaudrā realitāte nes tikai morālu pagrimumu un vilšanos. Izšķirošos dzīves brīžos dzimtās puses „balss” jeb zemes aicinājums liek viņam pārdomāt vērtības un atgriezties pie savām saknēm.
Romāns sarakstīts tradicionālā, emocionāli pacilātā un tēlainā stilā. Autors Gustavs Šrers caur varoņu pārdzīvojumiem pauž atziņu, ka patiesu dzīves piepildījumu un iekšējo mieru cilvēks var gūt, tikai paliekot uzticīgs savai dzimtajai zemei un dabas ritmiem.
Aprakstu pievienoja: annele18, 24.06.2026