“Ziedošu jaunavu pavēnī” ir otrā daļa Marsela Prusta monumentālajā ciklā “Zudušo laiku meklējot”, kas latviešu lasītājam atklājas kā juteklisks, ironisks un sāpīgi precīzs pieaugšanas portrets. Vēstītājs, vēl pusaugu jauneklis, no bērnības atmiņām pāriet uz pirmo lielo apjūsmojumu – jaunavu “pūru”, pludmales draudzību loku un krāšņo, trauslo Albertīnas tēlu. Šeit saskaras ilūziju dzirksts ar sabiedrības ceremoniju vēsumu: no provinciālas kūrorta vasaras un pastaigām gar jūru līdz smalko salona sarunu labirintiem, kur tiek vērtēta gaume, slava un piederība. Prusts ar nepielūdzamu uzmanību pret laika plūdumu un atmiņas kaprīzēm rāda, kā iemīlēšanās un skaistuma meklējumi pārtop greizsirdībā, bet jaunības solījumi – smalkā vilšanās spēlē. Šis romāns ir par to, kā top rakstnieks: kā no jūtām, smaržām un skatieniem izaug valoda, kas spēj notvert gaistošo. Lēnprātīgs, hipnotisks lasījums, kas apbalvo pacietību ar smalku patiesību atklāsmēm.