Stīvena Gilberta romāns Žurkcilvēka piezīmes ir tumša, dienasgrāmatas formā rakstīta šausmu un fantāzijas stāstījuma kombinācija. Pēc tēva nāves jauneklis, noslēdzies savā ikdienā un skumjās, sāk audzēt žurkas – sākumā kā mierinājumu un interesi, taču viņa piezīmēs pamazām atklājas, ka šie radījumi ir gudrāki, organizētāki un biedējošāki, nekā varētu šķist. No nevainīgas aizraušanās izaug apsēstība, kurā cilvēka un dzīvnieka robežas sāk izplūst, un pieaug spriedze starp vēlmi valdīt un bailēm zaudēt kontroli. Ar vienkāršiem, bet satraucošiem novērojumiem autors soli pa solim pievelk cilpu – sīkās ikdienas detaļas pārtop par šausmu ķēdi, kurā katra jauna ieraksta tonis kļūst tumšāks. Jumavas 1992. gada izdevumā lasītājs sastapsies ar izolācijas atmosfēru, iekšēju sabrukumu un žurku bara kluso, vienlaikus racionālo tuvošanos. Žurkcilvēka piezīmes ir stāsts par vientulību, varas ilūziju un sekām, kad inteliģence sastopas ar instinktu – un ne vienmēr cilvēks ir stiprākais.